Category: 

Ardās | Sikhu Lūgšana

Ardās | Sikhu Lūgšana

Ardās | Sikhu Lūgšana

Ardās jeb lūgšana un pieminēšana – tā ir formalizēta lūgšana, kuru Sikhi, individuāli vai kopienā, skaita no rītiem un vakaros, un patiesībā – kad vien reliģisks kalpojums tiek veikts, tāpat arī – sākot vai noslēdzot kādu ģimenes, sabiedrisku vai reliģisku pasākumu.

Ardās nav rakstīts Guru Granth Sahib – Sikhu Svētajos Rakstos; tā ir lūgšana, kurā izteiktas Sikhu kopienas ilgas vairāku gadsimtu gaitā.

Ardās lūgšanu var aplūkot kā no 3 daļām sastāvošu:

Tā iesākas pieminot Sikhu kopienas 10 Skolotājus un Mūžīgo Guru – Šrī Guru Granth Sāhib, kurš sevī apkopo un iemieso visu Desmit Guru garīgo bagātību.  

Otrā daļa sastāv no Sikhu kalpošanas un pašuzupurēšanās reliģijai veidu uzskaitījuma. Tādējādi, Ardās sevī iemieso Sikhu vesturi, pārvarot laika un telpas ierobežojumus.

Trešā daļa ietver vārdus, kurus var pielāgot katram konkrētam gadījumam vai vajadzībai.

Pēc ievada uzrunas Ardās turpinās, uzskaitot un apcerot kopienas slavenos mocekļus un varoņus – vēsturiskus personāžus ar nesatricināmu izlēmību un gribasspēku, kas turējās pie ticības un tās simbola – negrieztiem matiem – līdz pat pēdējam elpas vilcienam.

Vēsture gāja savu gaitu un regulāri papildināja Ardās tekstu, tāpēc, kopā ar Guru perioda mocekļiem un vajāšanu periodu kurš sekoja,

tas piemin arī Gurudvāru reformu kustību 1920-ajos gados, un tos kuri atdeva dzīvības ticības dēļ laikā kad Indija atguva neatkarību un karoja ar Pakistānu 1947 gadā.

Lūgšana pēc peldes Amritsaras svētajā baseinā, kā arī lūgumi saglabāt kopienas tempļus, karogus un garnizonus – ir pagātnes atskaņas. Šīs rindas Ardās tekstā liecina par Sikhu dziļu pieķeršanos vēsturiskajām pielūgsmes vietām.

Tas arī lūdz specifiskas dāvanas svētajiem mācekļiem, disciplinētai dzīvei, labām spriestspējām un ticībai un Dieva Vārda iedvesmotu stingru un pārliecinatu prātu.

Ardās sevā tekstā iemieso kopienas ilgas dažādos vēstures laikos un ļauj ticīgajiem sajust ciešu kontaktu ar aizgājušo gadsimtu ticīgajiem, pārvarot laika ierobežojumus.

Kad ticības un pašuzupurēšanās darbi laika griezumā ir uzskaitīti, kopiena uzskaita Sikhu pielūgsmes vietas telpiskā dimensijā – pieminot tempļus, kas palikuši Pakistānas pārvaldījumā.

Visu apkopojot – Ardās lūgšana tiek veikta priekš visas Kopienas un tās vārdā, lūdzot Dieva aizsardzību un žēlsirdību visai Khalsas kopienai, un tā noslēdzas ar lūgumu pēc universālas labklājības visiem un dzīves saskaņā ar Visuvarenā Dieva Gribu.


Ek Ongkār Wāhigurū jī kī fateh.

Dievs ir Viens. Dievs uzvarēs!

Srī Bhagautī jī sahāi.

Lai Varenais Dievs mums palīdz!

Vār Srī Bhagautī jī kī pātshāhī dasvīn.

10-tā Guru dziesma Dieva Varenībai.1

Pritham bhagautī simari kai
Gur Nānak laī dhiāi.

Vispirms, atceroties Visuvarenā spēku,
pieminam Guru Nānaku.

Phir Aṅgad Gur te
Amardāsu Rāmdāsai hoī sahāi.

Tad – Guru Angadu,
Amar Dāsu un Rāmdāsu – lai palīdz mums tie.

Arjan Harigobind no simarau Srī Harirāi.

Atceramies tad Guru Ardžanu, Hargobindu un Šrī Hari Rāi

Sri Harikrishan dhiāīai
jis ḍiṭhe sabhi dukh jāi.

Meditējam uz Šrī Harikrišnu,
kuru atceroties visas ciešanas izgaist.

Tegh Bahādar simariai
ghar nau nidhi āvai dhāi.
Sabh thai hoi sahāi.

Padomājam par Guru Teghu Bahādaru,
kura pieminēšana dāvā 9 dārgumus2.
Viņš vienmēr nāk glābt.

Dasvāi pātashāh
Srī Gurū Gobind Singh Sāhib ji!
Sabh thāī hoi sahāi.

Atceramies 10-to Vadoni – Guru Gobind Singh.
Viņš vienmēr nāk glābt.

Dasā pātshāhīā dī joti
Srī Gurū Granth Sāhib jī de
pāṭh dīdār dā dhiān dhar ke
bolo jī Wāhigurū!

Pievēršam domas Guru Granth Sāhib,
Visu 10 Guru gaismas formai,
tā mācībai un skandēšanai,
un sakām – Vāhegurū!3

Pañjā piāriā,
chauhā sāhibzādiā,
chālhīā muktiā,

haṭhīā, japīā, tapīā,
jinhā nām japiā, vanḍ chhakiā,

degh chalāī, tegh vāhī,
dekh ke aṇḍiṭh kītā,
tinhā piāriā, sachiāriā
dī kamāī dā dhiān dhar ke
Khālsā jī ! bolo jī Wāhigurū!

Pieci Iemīļotie4, Četri Prinči (10-tā Guru dēli)5, 40 Atbrīvotie6,
Varoņi, patiesie mācekļi, Dieva Vārda slavētāji, un Laba darītāji,
Kas Virtuvē kalpoja un kas zobenu cilāja,
kas kļūdas un trūkumus klusām neievēroja,
tādu, dārgu un uzticamu sasniegumus atceroties,
sakām – Slava Khalsai, Vāhegurū!

Jinhā singhā singhaṇīā ne
dharam het sīs dite,
bañd bañd kaṭāe
,

Kopienas vīrieši un sievietes, kas atdeva dzīvības par Dharmu,
Kuru ķermeņus sacirta gabalos7,

khoparīā luhāīa, charkhaṛīā te chaṛhe, āriā nāl chirāe gae,

Kam nocirta galvas8, uz moku rata nomocīja9, kam ķermeņus sazāģēja10,

guruduāriā dī sevā laī kurbānīā kītīā,

kas ziedojās kalpojot Gurudvārām,

dharam nahī hāriā, sikhī kesā suāsā nāl nibāhī,
tinhā dī kamāī dā dhiān dhar ke,
Khālsā jī ! bolo jī Wāhigurū!

Kas nenodeva ticību,
saglabāja piederību Sikhu ticībai
ar negrieztiem matiem līdz savai pēdējai elpai –
meditējam uz viņu darbiem un sakām –
Slava Khalsai, Vāhegurū!

Pañjā takhtā. sarbatt gurduāriā dā
dhiān dhar ke bolo jī Wāhigurū!

Domajot par Pieciem Troņiem11 un Visām Gurudvārām,
sakām: Slava Khalsai, Vāhegurū!

Prithme sarbatt ķhālsā jī kī ardās hai jī
sarbatt ķhālsā jī ko
Wāhigurū, Wāhigurū, Wāhigurū chit āve
chit āvan kā sadkā sarab sukh hove.

Tagad visa Khalsa lūdzas12:
Lai visa Khalsa sirdī atceras:
Vāhegurū, Vāhegurū, Vāhegurū
Un tādas pieminēšanas rezultātā,
Lai pilnīga Labklājība rodas.

Jahā jahā khālsā jī sāhib,
tahā tahā rachhiā riāit
,

Kur vien ir Khalsas kopienas13,
Dieva aizsardzība un žēlastība lai tur ir!

degh tegh fateh, birad kī paij

Lai katls un zobens vienmēr uzvar14;
 Sargājiet ticīgo godu!

pañth kī jīt,
srī sāhib jī sahāi, Khālse jī ke bol bāle,
bolo jī Wāhigurū!

Lai Ceļš ved uz uzvaru un zobens lai pasargā mūs!
Lai Khalsa vienmēr ir godā,
Sakām – Slava Khalsai, Vāhegurū!

Sikhā nū sikhī dān, kes dān,
rahit dān, bibek dān,

Sikhiem lai Sikhī ticība, negriezti mati,
disciplīna un gudrības dāvana!

visāh dān, bharosā dān,
dānā sir dān nām dān,

Uzticība, pārliecība
Un visaugstākā dāvana – Dieva Vārds!

Sri Amritsar jī de ishnān,
chaunkīā, jhanḍe, buņge jugo jug aṭal,
dharam kā jaikār, bolo jī Vāhigurū!!!

Svētais Amritsaras baseins vienmēr lai sniedz peldi,
Lai tempļi, karogi un Khalsas garnizons vienmēr neskarti,
Lai patiesība un Taisnīgums vienmēr uzvar,
saki: Slava Khalsai, Vāhegurū!

Sikhā dā man nīvā, mat uchchī, mat dā rākhā āp Wāhigurū!

Lai Sikhi vienmēr ir pazemīgi un ar visaugstako Gudrību!
Vāheguru, Tu esi Gudrības Devējs!

Hei akāl purakh āpaṇe pañth de sadā sahāī dātār jīo!
Srī Nankāṇā Sāhib te hor gurduāriā gurdhāmā de,
jinhā ton pañth nū vichhoṛiā giā hai,
khullhe darshan dīdār te sevā sambhāl dā dān
Khālsā jī nū bakhsho.

Visuvarenais Kungs! Mūsu mūžīgais palīgs un aizstāvis,
Atjauno mums brīvu un netraucētu piekļuvi Šrī Nankāņa Sahib
Un citiem Sikhu reliģiskajiem centriem,
No kuriem mēs esam tikuši šķirti!

Hei nimāṇiā de māṇ, nitāṇiā de tāṇ,
nioṭiā dī oaṭ, sachche pitā, Wāhigurū !
Āp de hazūr   dī Ardās hai jī.

Dievs, Pazemīgo Gods un Vājo Spēks,
Kritušo Atbalsts, Visu Patiesais Tēvs .... ....

(te var minēt specifisku lūgšanas mērķi
un aprakstīt situāciju kurā vajadzīga Dieva palīdzība un svētība)

Akhar vādhā ghāṭā bhull chukk māf karnī.
Sarbatt de kāraj rās karne.

Kungs, Piedod mums visas mūsu kļūdas,
sniedz Savu palīdzību ikvienam!

Seī piāre mel,
jinā miliā terā nām chitt āve.

Dāvā mums īstu mācekļu draudzību,
Kurus sastopot atceramies Dieva Vārdu!

Nānak nām chaṛhdī kalā,
tere bhāṇe sarbatt dā bhalā.

Nānak, lai slavēts Tavs Vārds,
Pēc Dieva gribas lai visiem panākumi!

Wāhegurū Jī Kā Khālsā Wāhegurū Jī Kī Fateh

Khalsa ir no Dieva, Dievs uzvarēs!


Piezīmes

Kad Ardās lūgšana tiek teikta, ikviens pieceļas kājās, ar sakļautām rokām, ar skatu uz Svēto Grāmatu – Guru Granth Sāhib, bet ja tās nav – tad ar skatu uz personu, kura lasa lūgšanu.

Nānak, piecelies Viņa klātbūtnē, kad tu lūdzies!” – saka Guru Angads.

Dziesma Dieva Varenībai

Šis ievads atbilst tikai 1-6 rindkopām tikai, kuras ir ņemtas no Guru Gobind Singha, kuru dēvē arī par 10-to Vadoni, himnas Vār Srī Bhagautī.

Šis Bhagautī (Bhagavatī) slavinājuma citāts - Vār Srī Bhagautī – runā par Dievu, un nevis par Dievieti Durgu, kā šis termins bieži lietots Hinduismā.

Guru Granth Sāhib, kur vien vārds Bhagautī sastopams – tas apzīmē Dievu, to kurš Radījis Durgu, Brahmu, Višņu, Šivu, Rāmu, Krišņu, u.c. – tāpēc tas nevar nozīmēt Durgu.

Leģendā par ČaņdīDieviete ne reizi vien tiek saukta par Bhagautī.

Taču Guru Gobind Singha rakstos vārds Bhagautī apzīmē vai nu zobenu vai Dievu, un Dievs ir bieži uzrunāts kā zobens.

Guru Gobind Singh diezgan skaidri izteicies ka ir pret Hinduisma Dievību un Dieviešu pielūgšanu, un lūk ko viņš saka:

Es nepielūdzu nevienu radību. Es pielūdzu tikai Radītāju!” – Hazare-de-Šabad

Es nepielūdzu Gaņēšu;
Es nekad nemediteju uz Krišņu vai Višņu;
Es esmu par tiem dzirdējis, bet es tos nepazīstu;
Tās ir Dieva pēdas, kuras es mīlu.

(Krišna Avatars)

1-6.

Sešās rindkopās, kuras citētas Ardās Lūgšanā, Guru gribēja parādīt ka Visi Guru ir Viens un tas pats Garā. Viņš saka:

Visi pieņem tos kā atšķirīgus citu no cita:
Tikai daži atpazīst tos kā garā Vienu.
Bet tikai tie sasniedz pilnību,
kuri atpazīst tos kā Vienu.
Ja nesaprot šo, tad panākumus nevar gūt.

9 dārgumus;

Tas nozīmē – neaprakstāmu bagātību vai panākumus. Hinduisma rakstos šie dārgumi tiek bieži pieminēti un detaļās aprakstīti.

... un sakām – Vāhegurū!

Vāhegurū jeb Brīnišķais Kungs -

šie vārdi atskan kā atbalss auditorijā, kura atskan reliģiskas sakāpinātības mirkļos, kad tai tiek aprakstīta katra pagātnes detaļa un kad varonīgo senču reliģiskā ceļa piemēri tiek cits pēc cita viņu priekšā izstāstīti.

Pieci Iemīļotie; jeb Paņdž Piāre (Panj Pyare)

Tie bija:

1. Bhai Dayā Singh Ji,
2. Bhai Dharam Singh Ji,
3. Bhai Himmat Singh Ji,
4. Bhai Mohkam Singh Ji and
5. Bhai Sāhib Singh Ji

- viņi sevi piedāvāja, kad Guru Gobind Singh, lielā sanāksmē Kešgarā paziņoja, ka vajadzīgi brīvprātīgie, kuri būtu gatavi ziedot savas dzīvības Sikhu reliģiskās kopienas labā. Patiesībā – viņi kļuva par pirmajiem Pieciem, kuri tika iesvētīti jaundibinātajā Sikhu kopienā – Khalsā.

Guru pats saņema iesvētību no šiem Pieciem pēc tam.

Četri Prinči (10-tā Guru dēli) jeb 4 Sahibzada

1. Sahibzada Ajit Singh (26 January 1687 – 7 December 1705)
2. Sahibzada Jujhar Singh, (14 March 1691 – 7 December 1705)
3. Sahibzada Zorawar Singh (17 November 1696 – 12 December 1705)
4. Sahibzada Fateh Singh (25 February 1699 – 12 December 1705)

- šie bija Meistara četri dēli: Guru Gobind Singha bērni:

Baba Adžit Singh un Džudžhar Singh, viņi tika nogalināti kaujā par Čamkauru;

un Baba Fateh Singh un Zorawar Singh, kuri tika nogalināti pēc Sirhindas Gubernatora rīkojuma. Musulmaņu iekarotāji viņus apraka dzīvus zem tempļa sienas pamatiem.

Tikai vecākajiem 2 no viņiem bija tikko 18 un 14 gadi, bet 2 jaunākajiem bija 9 un 6 gadi.

40 Atbrīvotie

Kad Guru Gobind Singh un viņa Sikhu armija atradās Anandpurā, 1701. gadā, to no visām pusēm ielenca Musulmaņu – Mughalu karaspēks, un valdīja liels apgādes trūkums un satraukums

– 40 Sikhi dezertēja un devās atpakaļ uz saviem dzimtajiem ciemiem.

Kad viņi nonāca mājās – viņu sievietes viņus atteicās pieņemt un kaunināja – un viņi devās atpakaļ, kādas sievietes, vārdā Mai Bhago, vadībā.

Guru, pa to laiku, bija atstājis Anandpuru, un atradās netālu, Muktsarā.

Šie Četrdesmit nezināja kas noticis, devās uz Anandpuru, sastapa ceļā Mughalu ienaidniekus, sākās nikna bet nevienlīdzīga cīņa, un visi 40 gāja bojā...

Vēlāk tur ieradās Guru, un mirstošam Sikham pēc viņa lūguma apsolīja, ka ne tikai viņu dezertēšana ir viņiem piedota, bet ka turpmāk viņus visus pieminēs kā 40 Atbrīvotos!

Kuru ķermeņus sacirta gabalos

- Nocirta locekli pēc locekļa, kā piemēram Bhai Mani Singh,

Viņš bija sava laika augstu mācīts vīrs, saņēmis svētību no paša 10-tā Guru rokām.

Kad radās nesaskaņas starp patiesajiem Sikhiem, sauktiem par Tat Khalsa, un Bandai Khalsa grupējumu- Guru Gobindh Singh atraitne viņu nosūtīja uzņemties atbildību par Zelta Templi.

Tas bija laiks, kad represijas pret Sikhiem turpinājās, un Amritsaras priekšpilsētās bija izvietoti kareivji, lai neļautu Sikhiem apmeklēt templi.

Bhai Mani Singh, kuru ļoti cienīja Amritsaras Musulmaņu valdošās aprindas, pieteicās lai lūgtu atļauju sarīkot Divali, Gaismas Svētku festivālu Amritsarā.

Lieta tika apspriesta apgabala centrā, Lahores pilsētā, un atļauja tika apsolīta, ar nosacījumu, ka pēc festivāla noslēguma Bhai Mani Singh būs jānomaksā Rs. 5 000.

Bhai Mani Singh uzaicināja Sikhus no tuvienes un tālienes, tas bija 1738. gads.

Bet Lahores Gubernators nosūtīja armijas daļas uz Amritsaru, iesākumā aizbildinoties ka to dara lai nodrošinātu kārtību festivālā, taču patiesībā bija paredzēts uzbrukt Sikhiem un tos iznīcināt.

Sikhi tika brīdināti par ieplānotajām lamatām, un festivāls tika atcelts.

Bhai Mani Singh tika arestēts par to, ka nebija nomaksājis noteikto naudu, un tika notiesāts uz nāvi. Kā ierasts, viņam piedāvāja parasto alternatīvu – pāriet Islamā. Bet viņš stingri atteicās mainīt reliģiju. Tapēc viņa ķermenis tika sacirsts gabalos – gabalu pa gabalam.

... nocirta galvas

Reizēm tika arī norauts skalps no galvas virsmas, un atstāti nomirt, ka piemēram gadījumā ar Bhai Taru Singh.

... uz moku rata nomocīja

Represētie cilvēki tika salauzti, piesienot uz Moku Rata:

Sikhu puika vārdā Sabhās Singh gāja mācīties lasīt Musulmaņu skolā pie Islama rakstu mācītāja, kas gribēja viņu pievērst savai ticībai. Puika atteicās. Tad viņu mēģināja piespiest izmantojot viņa tēvu, vārdā Bhai Subeg Singh. Bet viņš arī atteicās.

Gan tēvu gan dēlu salauza uz Moku Rata. Tas bija 1743. gadā.

... ķermeņus sazāģēja

Sazāģēja dzīvus:

Bhai Mati Dāsu sazāģēja dzīvu tajā pašā reizē, kad Guru Tegh Bahadur mira kā moceklis (1675)

par Pieciem Troņiem jeb Paņdž Takht (Panj Takht)

1. Akal Takht Sahib – Tas atrodas Amritsarā, tieši iepretī Zelta Tempļa galvenajiem vārtiem.

2. Takht Sri Keshgarh Sahib – atrodas Anandpurā, kur notika pati pirmā Sikhu iesvētības ceremonija, kuru vadīja Guru Gobind Singh.

3. Takht Sri Damdama Sahib – atrodas Talwandi Sabo ciemā netālu no Bhatindas. Te Guru Gobind Singh pavadīja veselu gadu sastādot Guru Granth Sahib – Svēto Rakstu jeb Mūžīgā Guru – galīgo versiju; tas bija 1705. gadā.

4. Takht Sri Patna Sahib - Guru Gobind Singh dzimtajā vietā.

5. Takht Sri Hazur Sahib - atrodas Handerā, Hiderabadā, kur Guru Gobind Singh miris.

Tie ir svarīgi 5 Tempļi, no kuriem reliģiskie lēmumi, saukti arī Hukamnāma, jeb Dieva Griba, tiek izdoti un izplatīti Sikhu kopienā, kad parādās kādas domstarpības par doktrīnas vai uzvedības normu interpretāciju.

No tiem visnozīmīgākais ir Akhal Takht tronis. To cēlis 1609. gadā Guru Hargobinds, 6-ais Guru, kurš tur mēdza uzņemt Sikhus un apspriesties par dažādiem kopienas labklājībai svarīgiem jautājumiem.

Šī bija vieta, kur viņš pirmoreiz apjoza zobenu, simbolizējot jaunu posmu Sikhu rakstura attīstībā. Šī bija vieta, kur vājie un apspiestie plūda no tuvām un tālām vietām, meklējot aizsardzību no tirānijas un apspiešanas.

Reiz atnaca Brahmanis no Kāsuras un Khalsas, Kopienas priekšā savu bēdu, ka vietējais Musulmaņu administrators viņam atņēmis līgavu.

Sikhi piecēlās un solīja ka nepaliks mierā, kamēr Brahmaņa sieva netiks viņam atdota, un to viņi izdarīja.

Tagad visa Khalsa lūdzas

No šīs rindas līdz 25 rindai Ardās lūgšana notiek visas Sikhu kopienas vārdā, un svētības, par kuram lūdz, ir vispārējas, saistībā ar Garīgā Ceļa un Kopienas kopējo labumu.

No 26 rindkopas uz priekšu Ardās lūgšana ir par konkrētu situāciju vai gadījumu, un tiek lūgts pēc palīdzības patreizējā situācijā.

Kur vien ir Khalsas kopienas

Šī rinda mums atgādina par laikiem, kad Sikhi tika represēti un nevarēja apmesties pilsētās vai lielpilsētās, tāpēc viņi pārvietojās nelielās grupās, mežos un neapdzīvotās vietās,

un bieži atcerējās dažādās vietās izkaisītās Sikhu kopienas un aizlūdza par svētību viņiem, lai kur tās nebūtu.

Lai katls un zobens vienmēr uzvar

Sikhi ir bijuši karotāji, bet nekad nenovērsa uzmanību no Tikuma un Labdarības – šīm divām pavadonēm. Tapēc zobens un katls (kurā gatavoja barību bezmaksas labdarības virtuvei) – tie vienmēr gāja kopā.